Войти
Моя корзина

Некоторые стихотворения участников конкурса

Raimonds & Evija Ilgvars & Baiba
Tava elpa
Kā sudraba sniega pārslas
Pieskaras maigi.
Aizmirstot dienu,
Mēs iegrimstam dzelmē
Starp kaisli un ekstāzi
Pazūdot glāstos,
Starp Tevi un mani,
Ieslīgstot skūpstos.
Divvientulības gaismā
Atmirdz aizmiršanās prieks,
Tur pasaulē mūsu
Ir uzplaucis zieds
Kā pumpurs, kas elpo,
Tas eliksīrs dārgs.
Starp jaunību Tavu un manu
Tas mūsu spēks,
Kas piepilda plaukstas,
Liek sapīties tīklos
Starp pasauli manu un Tavu.
Tā pazūdot oāzē skaistā,
Mēs atrodam sevi šai rītā.


Ir prieks, ka Tu man esi mīļā,
Tu - mana pasaule, oāze, aizmiršanās skumju brīdī:
Kad diena bez Tevis liekas bezgalīga,
Ar Tevi jaunība un dzīve man kā gaisma,
Un sniegs ir silts kā skūpsts,
Tas saldāks ir kā melone,
Un liek mums dzelmē krist, un dod man spēku.
Tad es kā burvis liepu tīklu ēnā,
Mums plaukstā pumpuru par rotu krāšņu burtu,
Kas liktu elpai aizrauties.
Un smarža Tava - mīlas eliksīrs.
Kad mirklis top par ekstāzi -
Kad ceļamies no rīta kopā tagad jūras krastā,
Kur kaijas liekas vaid pēc notīm,
Mums saskaņā un saticībā mūžs,
Vismaz līdz sudrabkāzām kopā ejams...


Ģirts & Kristīne Mairis & Ligija
Sniega vērpetes apkārt mums vērpās,
Liepas rīta gaismas plīvurā tērpās.

Jaunības priekā pa ielu mēs gājām
Garām daudzām pamestām mājām.

Kaisles pumpurs mums sirdīs plauka
Likās mums tā kā pasaka jauka.

Tik bezgala ilgi es raudzījos Tevī,
Ka aizmiršanās tīkls mūs ievilka sevī.

Tavu acu dzelmēs kā spogulī vēros
Kā saskaņas oāzē tajās es tvēros.

Un tavas elpas notis es jutu
It kā burvis pianists būtu.

Uz brīdi dvašot tad pasaule mita
Tavs skūpsts kā bezgalība man šķita

Un rīta tēja un sniegs nemainīja ne nieka
No plaukstu saskaņas bez-sudraba gredzenu prieka.


Tavas elpas smarža
Ar spēku atvēra man pasauli -
Kaislē bira skūpsti
Līdz nonācām bezgalīgas ekstāzes varā.
Divvientulībā grimām dzelmē -
Gaismas un nošu simfonijā.
Vāļājāmies sniegā
Sudraboti baltā ielā.
Tavās melleņkrāsas acīs,
Meloņu kārā elpā
Nokļuvu burvju varā.
Kad pumpuros raisījās liepas,
Bezgalīgā priekā
Mūsu jaunībā
Ienāca bērns.


Ermanis & Agnese Jānis & Laura
Kvēls skūpsts maigā notī.
Sniegs gaismā elpu sedz.
Tur divvientulība mīlas dzelmē -
pasaules pumpurs.
Sens spēks bezgalībā ar sudrabotām
liepu lapām kaisli no svešām acīm sedz.
Tā ekstāze pēc mīlas maigā prieka,
Kas jaunībā sniedz aizmiršanās svētkus.
Šie valdzinājuma tīkli šai ielā
Sniedz maiguma oāzes rotu agrā rītā.
Dod roku kaislībā plaukstām dejot,
Un savas neprātības tīklos
Ved mani dzelmē apgaroti,
lai varam aizmirstībā grimt.


VIŅAM
Tava elpa kā liepu pumpuru smarža,
Joprojām jūtu Tavu skūpstu garšu.
Tu esi kā spogulis, kurā es savu spēku redzu,
Es Tevi kā sniegs agrā rītā pasauli sedzu.
VIŅAI
Tu esi prieks, kas liepu pumpuros plaukst maijā,
Es tīkls, kurā Tu līdz bezgalībai sapinusies kaija.
Tu sulīgu melleņu traips, kas no drēbēm nezudīs,
Sudraba rota, kas plaukstā atmiņas sasildīs.
Mūsu iela gaismu sola.


Oskars & Inga Rita & Jurijs Burdanovi
Saskaņa ir prieks un kaisle,
Kas tām sirdīm pukstēt liek.
Sudrabaina elpa dzelmē
Paceļ gaisā burvju sniegu.
Divvientulīgs burvis sēž
Un pasaules ekstāzi mēž.
Skaists liepas pumpurs
Jaunībā mērcē spēkus
Kā mellenes zieds, kas
Ielas malā dēsta saknes.
Un melones prieks -
Tas mīļā mūsu prieks.
Bezgalība...


Tā elpa, kas kā kaija manu vaigu glāsta
Tas skūpsts, kas katru manu rītu rotā
Tā saules gaisma, ko Tu man ik dienas sniedz
Man ir kā pumpurs manās plaukstās,
Ko sargāt man ir licis pats Dievs
Tu esi burvis mans un sargs,
Kas sniegu pārvērš zālē
Uz kuras divvientulīgā ekstāzē aizmirstamies mēs
Tu apvij mani savas smaržas tīklos
Un lāsi eliksīra pasniedz man
Pat notis mūsu kaislē kļūst par saskanīgu dziesmu
Un krītu es šai bezgalības dzelmē
Ar katru dienu dziļāk vēl...


Rinalds & Astrīda Mārcis & Marta
Rīta gaismā mēs tikāmies uz ielas
Sniga viegls sniegs.
Mēs stāvējām divvientulībā pie liepas
Es sajutu tavu smaržu un tavu elpu.
Tavās plaukstās jutos kā oāzē,
Man šķita mēs esam pasaulē divi vien.
Pār mums valdīja Burvja spēks,
Kas lika ļauties kaisles pilnam skūpstam.
Būdami uz šīs nots mēs aizmirsām kā elpot
Šī ekstāze virmoja kā jaunības eliksīrs
Mēs jutāmies kā tīklā, kas sniga ieķēries melleņu pumpurā.


Jaunības saskaņas oāzē
Spēcīgs burvis plaukstā pumpuru tver,
Melones un mellenes no tās ārā ber,
Ekstāzē skūpsts pārvēršas liepā,
Un ar sniegu pildīta elpa izkaisās bezgalībā.
Sudraba tīklā paliek vien kaisle – divvientulība.


Ilze & Arno Armands & Karīna
Pasaules spēks ir mīlestība,
Kas bezgalībā savij divus.
Tos rītos priecē gaismas rota,
Bet naktī ekstāze un kaisle.

Tie sapņos divvientulībā grimst,
Līdz sasniedz jūtu dzelmi dziļo,
Kur burvis tirgo skūpstu smaržas,
Un kokteiļus ar mellenēm.

Oāzē uz ielām plaukst
Jauns mīlestības pumpurs jauks,
Un mīlestības eliksīrs
Tīts mīlas tīklos mūžīgos.


Tu esi kā smarža no mīlas eliksīra agrā rītā,
Kā elpa uz sniegotās ielas.
Kā rotas atspulgs spogulī,
Kā dzelme okeānā,
Kā melones sula,
Kā kaijas dziesma plašajā pasaulē,
Tu esi mans aizmiršanās tīkls,
Mana oāze, mans prieks un saskaņa,
Skūpstu pilna plauksta un
Skanīgākā nots divvientulībā.
Tu esi mana mīla!